Latviešu valoda vidusskolai (I). Optimālais līmenis. Mācību grāmata. Kompetenču pieeja + papildsaturs

Publikācijas Mācību grāmata apstiprināta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā 2025. gadā. Autoru kolektīvs ir izstrādājis latviešu valodas mācību grāmatu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (2. pielikums). Grāmata veidota pēc projekta Skola 2030 izstrādātā pamatkursa programmas parauga “Latviešu valoda I” vispārējai vidējai izglītībai, ievērojot kompetenču pieeju mācību satura izklāstā. Mācību grāmatā ir ievads “Domāšana par mācīšanos”, kurā rosināts skolēnu domāt par to, ko un kāpēc viņš mācās, kuri mācīšanās paņēmieni ir visefektīvākie, ko iegūst, izzinot piedāvātos tematus, kā iegūtās zināšanas un prasmes gudri un radoši izmantot savā pieredzē. Ievadā skolēnam tiek aktualizēti dažādi paņēmieni (piemēram, lasīšanas paņēmieni, kā veidot lifta runu u. c.), kā, izmantojot dažādus paņēmienus, kontrolēt savu un klasesbiedru prasmju izaugsmi. Mācību saturs sakārtots piecos tematos: 1.tematā “Valoda un sabiedrība” skolēni aplūkos šādus apakštematus: “Latviešu valoda citu valodu kontekstā”, “Latviešu valodas daudzveidība”, “Valoda un identitāte”. Skolēni diskutēs par valsts valodas statusa nepieciešamību noteiktās valstīs, par latviešu valodas juridiskā statusa esamību Latvijā, piedāvās risinājumus, kā veicināt latviešu valodas lietojumu Latvijas sabiedrībā. 2. tematā “Mediji, valoda un ietekme” skolēni aplūkos šādus apakštematus: “Saziņas process un tā elementi”, “Masu mediju veidi un vēstījuma žanri”, “Informācijpratība”, “Lingvistiskās uzvedības ētika medijos”. Apgūstot tematu, skolēni spēs atbildīgi veidot saziņas situācijai, saziņas nolūkam un adresātam paredzētus tekstus atbilstoši komunikācijas veidam. 3. tematā “Stilistika” skolēni aplūkos šādus apakštematus: “Valodas stilu daudzveidība un to īpatnības”, “Valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi jeb tropi un stilistiskās figūras”, “Sarunvalodas stils mutvārdos un rakstos”, “Lietišķais stils darījumos un dokumentos”, “Zinātniskais stils un zinātniskā teksta veidošana”. Apgūstot tematu skolēni spēs veidot dažādu literārās valodas funkcionālo stilu tekstus, demonstrēt sava individuālā stila iezīmes. 4. tematā “Valodas struktūra” skolēni aplūkos šādus apakštematus: “Zīmju sistēma”, “Valoda kā sistēma”, “Vārdu krājums”, “Morfoloģija un vārddarināšana”. Apgūstot tematu, skolēni spēs vērtēt un interpretēt zīmes un simbolus dažādās kultūrvides sistēmās, mērķtiecīgi lietot verbālas un neverbālas zīmes, kā arī simbolus atbilstoši kontekstam un situācijai. 5. tematā “Skolas tekstu žanri, to veidošana un tekstu analīze” skolēni aplūkos šādus apakštematus: “Skolas tekstu žanri” un “Teksta satura un valodas līdzekļu analīze”. Apgūstot šo tematu, skolēni spēs argumentēti analizēt teksta satura tematiku, problemātiku, uzbūves un valodas līdzekļu izvēli, kā arī argumentēti diskutēt par skolas tekstu žanriem, to vietu saziņā, pamatojot savu viedokli par satura, valodas un kompozīcijas atbilstību žanram. Mācību grāmatas pieci temati ir aplūkojami tādā secībā, kāda skolēniem un skolotājam šķiet piemērotākā atbilstoši skolēnu vajadzībām. Mācību grāmatu papildina 26. tabulas, kuras skolēni var izmantot, lai sagatavotu kādu no uzdevumiem, lai atkārtotu pamatskolā apgūto, lai koncentrētā veidā atsauktu atmiņā kādus svarīgus mācību satura jautājumus. Piemēram, analizējot valodas līdzekļus tekstā, skolēniem noderēs 5. tabula “Tropi” un 6. tabula “Stilistiskās figū